Mister Trešdiena. Tieši ar šādu vārdu skandināvu dievs Odins parādās Nīla Geimena romānā «Amerikāņu dievi» — darbā, kas sajauc dažādas mitoloģijas un fantāzijas ar amerikāņu kultūru. Lai gan šīs kultūras galvenā iezīme ir spēja visu sevī iesūkt, lai pēc tam pārdotu ar peļņu, pat šajos «Onkuļa Sema» šovmeistaru radītajos kropļojumos reizēm izspraucas patiesības dzirksteles — tās klusām tur visu pasauli, neļaujot Ragnarëkam pienākt ātrāk par nolikto laiku.

Odina saikne ar Merkuru ir zināma kopš brīža, kad rūnu tradīcija satikās ar rietumu tradīciju, kurā liela loma bija tieši aстрoloģiskajai simbolikai. Merkurs kā trešdienas dievs allaž saistījās ne tikai ar zināšanām un maģiju kā tādu, bet arī ar aktiera mākslu — tas spilgti izcēla skandināvu dieva galvenās iezīmes, tāpēc Geimens viņu nodēvēja par tik oriģinālo vārdu — Misteru Trešdienu.

Deviņas garas naktis viņš karājās vēja šūpotā pasaules kokā, pats sevi caurdūris ar šķēpu, kas veltīts viņam pašam — upurē sev pašam. Ne uz tā koka, kura saknes sniedzas nezināmajos dziļumos. Neviens viņu neēdināja, ne dzirdināja. Viņš raudzījās uz zemi un pacēla rūnas. Stendams tās pacēla un nokrita no koka. Tā stāsta Augstā Runas par to, kā Odins ieguva rūnas — stiprākos un varenākos zīmes, ko radījuši dievi, ko iekrāsoja Hropts, bet izgrieza Odins.

Horārās aстрoloģijas universālums ļauj izskatīt vissdažādākos dzīves jautājumus. Nav nozīmes, vai tas skar darbu, attiecības, aiziešanu no dzīves vai kādas zināšanas apguvi. Pilnīgi skaidrs — tāpat kā aстрoloģija, arī rūnas nav domātas ikvienam. Par meistariem kļūst vienības, izpratne piemīt retajam. Jo interesantāk ir skatīt jautājumus par to, vai kāds spēs apgūt konkrēto zināšanu, lai vēlāk to lietotu sev un citiem par labu. Ja visi, kas tik ļoti mīl sevi dēvēt par meistariem, šādus jautājumus uzdotu biežāk — īpaši pirms došanās mācīties — profānu būtu krietni mazāk, tāpat kā vēlāk ievesto kropļojumu. Tieši par šādu gadījumu būs mūsu jaunais raksts — Odina dāvana.

Odina Dāvana

Iespējams, Huginn un Muninn, Odina kraukļi, ja vien mēs spētu saprast viņu neparasto valodu, pastāstītu mums daudz vairāk par Votanu — Visutēvu, no kura cēlušies dievi. Iespējams, pateicoties tam, mēs pat varētu pieskarties Milža Mimira avotam — Gudrības avotam, kas guļ starp Igdrasila saknēm, un par kuru Odins upurēja labo aci, lai vienu malku iedzertu no tā. Iespējams… bet tad mēs nerakstītu šīs rindas un nevaicātu debesīm pēc atbildēm — mēs apsēstu astoņkājaino Sleipniru un ceļotu pa deviņiem Pasaules Oša pasaules posmiem. Taču mēs skatāmies zvaigžņu spogulī.

2022. gada maijā pie mums vērsās sieviete, kas vēlējās sākt apgūt rūnas. Viņa pastāstīja, ka jau kopš bērnības viņu vilkusi skandināvu tradīcija un katru reizi, kad dzirdējusi kaut ko par rūnām, it kā mostas kāda tāla atmiņa — tik sena, ka to varētu stāstīt vien gadsimtu atmiņa. Tā bieži notiek mūsu dzīvē: mēs kādu ieraugām pirmo reizi vai izdzirdam par kaut ko pilnīgi jaunu, bet it kā zinājām to jau sen, pirms šī mirkļa. Sauksim to par dvēseles atmiņu, déjà-vu vai kā citādi — tam nav nozīmes. Kaut kas paceļas no dziļumiem uz apziņas virsmu kā klusa pagātnes bilde — reizēm mēma, reizēm bezveidīga, bet vienlaikus tuva un tāla. Kā zibens, kas uz mirkli apgaismo prātu. Reizēm, lai kaut ko svarīgu pavēstītu, reizēm — lai atgādinātu vai brīdinātu. Ja būtu citādi, mēs katru reizi kāptu uz vieniem un tiem pašiem likteņa grābekļiem, atsistos pieri pret audzināšanas rungu un neiegūtu nekādu pieredzi. Bet dzīve nestāv uz vietas, un kāda cilvēka pagātne reizēm paliek tikai pagātne. Reizēm tā kļūst par neatņemamu un vadošu tagadnes daļu. Reizēm tai nav nekādas lomas.

Tomēr, neiedziļinoties filozofiskās pārdomās par iepriekšējām dzīvēm, mums bija jānoskaidro: vai tieši tagad un tieši šai kverentei ir vērts sākt apgūt rūnas. Mums bija jānosaka, kā šīs zināšanas uz viņu iedarbosies, vai viņa spēs tās apgūt un vai no tā būs labums vai kaitējums. Jo tieši pēc precīzām, konkrētām un praktiskām atbildēm cilvēki vēršas pie horārās astroloģijas.

Kverente kartē pārstāv Marss, kas atrodas 28. grādā Zivīs, savā triplicitātē. Šādos jautājumos kverenta planētas cieņa norāda uz meistaru līmeni, ko viņa var sasniegt, ja sāks nodarboties ar rūnām. Triplicitāte ir viena no lielajām cieņām, un tā vēsta, ka no kverentes var iznākt pavisam labs speciālists — varbūt ne labākais pasaulē, bet noteikti pietiekami labs. Un vēl vairāk: mēs redzam perspektīvu — Marss drīz mainīs zīmi no Zivīm uz Aunu, kur būs savā mājvietā (domicils) un Saules paaugstinājumā; bet Saule šeit pārvalda 9. namu un pārstāv pašu rūnu zināšanu. Jā, no viņas tiešām var iznākt izcils meistars.

Saule atrodas 1. grādā Dvīņos, ciešā savienojumā ar Merkuru, kurš ir tās sirdī. Merkurs… Misters Trešdiena. Ļoti simboliski, jo īpaši tāpēc, ka Merkurs atrodas savā mājvietā. Tas ir lielisks rūnu zināšanu apraksts. Saules cieņu trūkums šeit nespēlē lomu — ja dabiskais raksturojums atbilst kontekstam, tad cieņu trūkumu, kā arī atrašanos izsūtījumā vai kritienā, var ignorēt. To pašu saka arī Džons Froulijs savā Mācību grāmatā, aprakstot lietussargu ar Saturnu Vēzī: lai gan Saturns ir izsūtījumā, viņa kā lietussarga funkcija ūdens zīmē ir svarīgāka par cieņu. Mums ir tieši tāds pats gadījums.

Šķiet, viss ir lieliski: laba zināšana, kurā kverente var kļūt par īstu speciālistu, nevis vienkārši no sērijas «meitenes, es pabeidzu rūnu kursus un tagad mācīšu jums prātu un stāstīšu, kā jādzīvo». Turklāt perspektīva izskatās pat ļoti cerīga — viņa var kļūt par meistaru, kas pilnībā apguvis šo jomu. Šeit varētu arī apstāties… bet mēs taču nedrīkstam aizmirst par zvaigznēm…

Saule kopā ar Merkuru atrodas ciešā savienojumā ar Alcionu — zvaigzni no Raudošo Māsu (Plejādas) miglāja. Un, protams, šī zvaigzne nes līdzi asaras un vilšanos. Tas nemaz nenozīmē, ka pašas rūnu zināšanas tādas ir, bet gan tikai to, ka kverentei tās tādas kļūs. Tās viņai nenāks par prieku. Un tas pilnībā maina visu mūsu izvērtējumu. Viena zvaigzne, kas izmaina visu.

Jā, mēs varētu, kā to dara daudzi mūsdienu horārie astrologi, iedziļināties psiholoģiskās un filozofiskās pārdomās: viss esot kverentes rokās un «kas vairo zināšanas, vairo bēdas», kā saka Bībele, bet horārās astroloģijas būtība nav tāda. Tā ir pragmatiska pēc savas dabas. Tā mums zvaigžņu valodā diezgan skaidri pasaka: šīs zināšanas tev nesīs skumjas un vilšanos. Ņemot vērā arī recepciju trūkumu no Saules uz Marsu, mēs saprotam, ka tā tiešām būs, un kverentei labāk būtu netuvoties rūnām, bet meklēt kaut ko citu. To pašu vēsta arī Dienvidu mezgls uz Ascendenta.

Pēc kāda laika, kad bijām snieguši atbildi, viņa mums uzrakstīja: tomēr nopirkusi dažas Edreda Thorssona grāmatas par rūnām un skandināvu mitoloģiju. Tiklīdz sākusi lasīt un studēt, sajutusi lielas bailes, lai gan viss, par ko rakstīts, viņai bijis ļoti skaidrs un saprotams. Viņu biedējis tieši Odins — viņa būtība un mīts. Ņemot vērā, ka Odins ir mūsu Misters Merkurs, tā atrašanās uz Alciones tikai apstiprināja iepriekš teikto. Jo šīs zināšanas ir ne tikai filozofija, kas tieši saskaras ar skandināvu tradīcijām un mītiem, bet arī dzīvesveids. Un tas der ne visiem. Tieši tāpat kā astroloģijā — pusratā nevar iet. Lai apgūtu kādu zināšanu nozari, jānodod sevi tai pilnībā. Tā arī top meistari.

Odina dāvana pieejama ne visiem, jo ne visi ir tās cienīgi. Ne visi spēj to arī pieņemt. Bet tas nemaz nenozīmē, ka nav cita ceļa līdz Mimira Gudrības avotam. Un, ja ne vienmēr izdodas atrast īsto taku, tad labāk turpināt meklēt, nekā domāt, ka esi sasniedzis, patiesībā neesot speris ne soli. Tieši tā notiek ar lielāko daļu tā saukto dažādu slepeno zināšanu «meistaru», kuri, ieraudzījuši zināšanu mirāžas savā apziņā, uzskata tās par patiesību, aizmirstot, cik daudz dzīvību jau aprāvusi ilūziju tuksneša kvēlā saule, kas ved uz mērķi, kurš pazūd pēc mirkļa mūžības.

21.05.2022 20:44 (GMT +3), RĪGA, LATVIJA

Abonēšana