Laika Ilūzijas

Tas ir pravietojums, balstīts uz indiešu nadi granthi — seniem astroloģiskiem tekstiem Nadi astroloģijas tradīcijā, kas zināmā mērā atgādina senās romiešu sibilu pravietojumus — kādam ievērojamam un ļoti zināmam cilvēkam, kas dzīvoja XIX un XX gadsimta mijā. Protams, tas nepiepildījās. Sibilu grāmatas, tāpat kā Nadi astroloģijas palmu lapas, neatšķiras savā mērķī, lai gan atšķiras pielietojuma jomā un metodēs. Sibilu, īpaši Kumiešu sibilas, pravietojumi tika plaši izmantoti Romas Republikā un Impērijā gandrīz desmit gadsimtus — no V gs. p.m.ē. līdz IV gs. m.ē. Savukārt nadi granthi vecums pārsniedz sibilu pravietojumus un, saskaņā ar leģendām un mītiem, aizsākas vēdiskajā periodā. Tomēr runa nav par to.

Katru reizi, kad mēs sastopamies ar līdzīgiem pravietojumiem, gandrīz vienmēr mēs sastopamies ar kļūdām. Runa nav tik daudz par raksturu – lai gan raksturam ir nozīme – cik par pašu pareģošanas metodi. Tā, indiešu nadi granthi, lai gan balstīti uz smalku Zodiaka sadalījumu, tomēr ir tikai netieši saistīti ar astroloģiju. Lielā pirksta nospiedums tomēr atšķiras no atspulgiem, ko astroloģis lasa astroloģiskajā kartē, balstoties uz dzimšanas datumu un laiku, planētu, zvaigžņu un daļu pozīcijām, kā arī dažādām tīri astroloģiskām pareģošanas tehnikām, piemēram: firdāriem, primārajām, sekundārajām un terciārajām direkcijām, saules un mēness atgriešanos, prenatālajiem aptumsumiem un citiem. Diemžēl šis moments gandrīz vienmēr izslīd no virspusēja skatiena, kas pieradis saistīt astroloģiju ar žurnālistu un pop-astroloģu zodiaka komiksiem. Kas ir svarīgāk, augstākā pareģojumu precizitāte ir retākā un sarežģītākā parādība. Runa ir par termiņiem, nevis par to, ka šodien jūs gaida kaut kas pārsteidzošs.

Biežāk mums nākas sastapties ar visai vispārīgiem termiņiem, dažkārt precīziem, dažkārt – nē. Vismaz natālajā un mundānajā astroloģijā. Izņēmums šeit ir vienīgi horārā astroloģija, kas dažu jautājumu kontekstā atgādina senās sibilas un nadi granthi pareģojumus – tikai kļūdu skaits tajā ir minimāls salīdzinājumā ar indiešu analogu. Vismaz tradicionālās astroloģijas meistaru rokās. Īstas pareģojošās astroloģijas ziņā Rietumu Tradīcija stāv galvu augstāk par Austrumu. Atkārtojamies, mēs runājam par astroloģiju tīrā veidā, nevis par pravietiskām spējām, balstītām uz astroloģijas elementiem, kas ir nadi granthi būtība.

Mēs nerunājam par vispārīgiem vārdiem – par karmu vai likteni. Nē. Mēs runājam par notikumu termiņiem. Jūs nekad nevarēsiet pārbaudīt pirmos praksē, bet jūs vienmēr varēsiet pārbaudīt pēdējos dzīvē. Kāda jēga zināt, ka iepriekšējā dzīvē jūs bijāt tas vai tas, un tāpēc tagad jums notiek tas vai tas? Vai jūs esat pārliecināti, ka tas nav izkropļojums? Mēs nesakām, ka tas ir neiespējami – iespējams, bet ļoti, ļoti dažu rokās. Lielākā daļa šādu speciālistu, pēc mūsu pieredzes, redz ļoti izkropļotu realitātes ainu pat parastajā dzīvē – kā mēs varam prasīt no viņiem patiesību par iekšējā cilvēka dzīvi? Objektīvā patiesība ir sasniedzama tikai tad, kad mēs spējam attālināties no jebkādiem aizspriedumiem, aizspriedumiem, vēlmēm un tamlīdzīga – tikai tad mums var uzlēkt patiesības ausma. Atbildiet godīgi sev pašiem, cik daudz jūs zināt cilvēku, kas gatavi patiesības labad atteikties no tā, ko viņiem nosaka reliģija, tradīcija, mācība, priekšstati, viedokļi, vēlmes, apkārtējo vērtējumi un tamlīdzīga? Tikai godīgi. Iespējams, tad jūs paši varēsiet nonākt pie pareiza secinājuma.

Tieši šajā sakarā visi pareģojumi, kas iegūti ar skaidrredzību, skaidrdzirdību, pravietisku ekstāzi vai kaut ko citu, kas saistīts ar cilvēka iekšējo dabu; kā arī pareģojumi, kas veikti stingrā atbilstībā kādai sistēmai, piemēram, nadi granthi vai ķīniešu I Džing, tibetiešu Mo zīlēšana vai rietumu Taro – ir pilni kļūdu un izkropļojumu.

Mums atmiņā palikusi viena zīlniece, kas kādreiz ienāca slēgtā picērijā un uzreiz pravietiski paziņoja, ka tā ir slēgta tikai tāpēc, ka darbinieki aizbraukuši piegādāt picu. Uz ko viens no mums atbildēja, ka veselais saprāts liecina par pretējo – visticamāk, viņi vienkārši vēl nav atvēruši, jo kavējas uz darbu, jo žalūzijas bija aizvērtas. Un tā arī izrādījās. Darbinieks vienkārši nokavēja, jo bija aizgulējies. Bet mēs, atšķirībā no "skaidrredzīgās" zīlnieces, neizmantojām neko citu, kā tikai savu saprātu. Jo dažkārt realitāte ir tāda, kāda tā izskatās, nevis kādai tai vajadzētu būt mūsu skatījumā.

Notikumu termiņi ir sarežģītākā prediktīvās astroloģijas daļa, kā arī vissvarīgākā un nepieciešamākā. Tieši tie pirmām kārtām ir astroloģijas galvenais mērķis jautājumos par nākotni. Diemžēl mūsdienas šo sarežģītību aizstāj ar visai iluzoru metodi – nākotne nav predeterminēta un daudz kas atkarīgs no izvēles, ne tikai paša cilvēka, bet arī citu cilvēku, kas saistīti ar situāciju. Un tas ir ilūzija. Mēs apgalvojam, ka tas ir tikai izkropļojums, ko izrunā prasmju un zināšanu trūkums, ne vairāk. Katru reizi, kad mēs to dzirdam, mēs saprotam, ka cilvēks vienkārši neprot un arī nezina kā. Un tas attiecas ne tikai uz visparastākajiem cilvēkiem, zināšanu un meistarības ziņā, kas sauc sevi par aстрологами. Tā, viens ļoti zināms indiešu aghori apgalvoja, ka, lai ar astroloģijas palīdzību nonāktu pie secinājuma, vai zirgs uzvarēs skriešanās sacīkstēs vai nē, jāzina ne tikai zirga horoskops, bet arī jātnieka, kā arī citu jātnieku un zirgu horoskopi. Horārā astroloģijā mums pietiktu ar vienu jautājumu: vai zirgs uzvarēs skrējienā? Bez jebkādiem citiem horoskopiem un tamlīdzīga. Tas ir tas pats, kas apgalvot, ka, lai pareģotu vienas vai otras komandas uzvaru futbola mačā, jāizpēta visu spēlētāju un treneru horoskopi. Tas ir meli. Un tas mums parāda, ka pat saskarsme ar īpašām praksēm un okultām zināšanām nav garantija, ka cilvēks iemācīsies redzēt nākotni un sapratīs astroloģijas būtību. Tāda ir realitāte.

Atzīsimies, mēs paši kādreiz domājām tāpat kā tas aghori. Jo tā mūs mācīja modernā astroloģija, kas nespēj uz precīziem pareģojumiem, gandrīz pirms divdesmit gadiem. Bet tiklīdz mēs saskārāmies ar īsto astroloģisko tradīciju Džona Froulija personā; tiklīdz mēs sākām to apgūt un praktizēt savā pieredzē; tiklīdz ar simtiem pareģojumu piemēru mēs pārliecinājāmies par citu patiesību, ka precīzi pareģojumi ir iespējami – mēs atmetām pagātnes autoritātes, pat to lielisko citos aspektos praktizētāju un skolotāju personā, jo pati dzīve un pieredze parādīja mums citu astroloģiskās realitātes pusi. Kam tad pēc tam mums ticēt? Savai, tagad jau ikdienas, pieredzei, vai vārdiem no grāmatām tiem, kas tā arī nespēja saskarties ar šo realitāti un apgūt īsto astroloģiju? Cilvēku ar aizspriedumainu domāšanu apgalvojumiem, kas uzskata sevi par ekspertiem tajā, ko viņi tik tikko saprot, vai kailai un neapsegtai pareģojumu realitātei, kas pierāda sevi ar katru dienu arvien vairāk un vairāk?

Un tomēr, ar ievērojamu pieredzi prediktīvajā sfērā, mēs sakām, ka augstākā precizitāte reti sasniedzama. Un tā ir patiesība. Dažkārt mums izdodas pareģot notikumu ļoti precīzi, termiņa ziņā, dažkārt – nē. Dažkārt viss, kas mums ir, ir – pēc divām-trīs nedēļām. Dažkārt – divu gadu laikā. Dažkārt – šodien vai rīt. Un pārāk reti – parīt, plkst. 15:10. Protams, šeit daudz kas atkarīgs no jautājuma konteksta. Jo bieži mēs operējam ar dienām vai nedēļām, nevis mēnešiem vai gadiem.

Pieredze mums rāda, ka precizitāte līdz minūtei sasniedzama tikai tad, kad jautājums attiecas uz pašreizējo dienu. Piemēram – pēc cik laika šodien ieradīsies meistars? Dažkārt mēs pat izklaidējāmies – jā, horārā astroloģijā var uzdot arī neserious jautājumus, ja tie patiešām interesē kverentu – sēžot kafejnīcā gaidot, pēc cik minūtēm parādīsies mūsu draugs. Un šādos jautājumos bijām precīzi līdz minūtei. Tomēr, ja mēs saņemtu jautājumu par to, kad kverents atradīs jaunu darbu, mēs diez vai spētu pareģot notikumu ar precizitāti līdz minūtei. Labākajā gadījumā – līdz vienai dienai. Bet visticamāk – mēnesim vai nedēļai, atkarībā no konteksta. Ja kverents jau vairākus mēnešus bez darba un vaicā mums, kad tieši – mēneši kā laika mērvienība būtu visloģiskākā vienība jautājuma izskatīšanai. Tāda ir realitāte.

Bet jūs varat iebilst, un mēs jau ne reizi vien esam dzirdējuši līdzīgu iebildumu, ka pastāv kādas prediktīvas astroloģiskās tehnikas – lielākoties natālajā astroloģijā – kas ļauj noteikt precīzu dienu kāda notikuma iestāšanās, pat pēc vairākiem gadiem. Un tas ir vēl viens liels malds. Precīzāk, dažkārt tas tiešām ir iespējams, bet lielākoties – nē. Biežāk mēs varam noteikt gadu un mēnesi, un labākajā gadījumā – nedēļu. Kas attiecas uz dienām – ārkārtīgi reti. Un vairāk, tas netiek sasniegts ar kādu vienu tehniku, kā apgalvo daži mārketinga speciālisti no astroloģijas, bet ar to kombināciju. Kas ir svarīgāk, tehnikas ir tikai visārzemākais predikciju instruments. Tās balstītas uz kontekstu. Jūs nevarēsiet pareģot nāvi tikai ar anaretas palīdzību. Nāvi var norādīt jebkas – sākot no hilega un beidzot ar zvaigznēm un planētu daļām. Mums vajadzīgs konteksts. Bez tā viss zaudē jēgu.

Tie, kas nodarbojas ar tradicionālo astroloģiju, lieliski zina, ka pagātnes aстрологи, kā viņi paši par to paziņoja, sāka dzimšanas horoskopa izskatīšanu ar nāves datuma noteikšanu. Lai saprastu, kādā periodā jāparedz notikumi no dzīves. Bet patiesība ir tāda, ka lielākā daļa nenoteica aiziešanas datumu, un ja noteica, tad kļūdainu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir vēl viena neiespējamība, ar ko mums jāsamierinās astroloģijā. Viena lieta, kad mums ir natālās kartes izskatīšanas konteksts – mēs zinām, ka kāds ir nāvējoši slims un meklējam aiziešanas laiku no dzīves. Bet pavisam cita, kad mēs sākam meklēt nāvi kartē pēc savas iniciatīvas un lielākoties ar anaretas palīdzību, kas, starp citu, uz to norāda visretāk. Tehniski atrast nāvi kartē nav problēma. Bet tehniski nenozīmē patiesi. Biežāk vārds tehniski nozīmē kļūdaini. Tāpēc, ka astroloģija atspoguļo dzīvi, nevis ieslēdz to formulas un tehnikas rāmjos. Dzīve nav matemātiska formula. Ja tā ir formula, tad prātam, kas izkāpis ārpus loģikas robežām, superprāta, intuitīvās un apgaismotās sfērās ne ar matērijas likumiem, bet ar superprāta likumiem, kas pats par sevi vairs nesaskan ar parastās matērijas prāta loģikas likumiem. Ja viss būtu citādi – mūsu rokās jau sen būtu dzīves un nāves atslēga, un pati dzīve pārstātu būt neparedzētu apstākļu virkne. Bet dzīves patiesība ir tāda, ka tajā vienmēr bija, ir un būs – Noslēpums. Tajā slēpjas tās sāls.

Astroloģijas patiesība ir tāda, ka mums teorētiski ir atslēga no lielajiem cikliem, kas saistīta ar hronokratoru – Saturna un Jupitera – ingresaijām, un viņu lielajām savienībām – četrām kardinālām zvaigznēm, kas stāv viena pret otru, un viņu zīmju maiņu, kā arī citiem indikatoriem, kas atspoguļojas pasaules liktenī kopumā. Bet patiesība ir arī tāda, ka mēs šo atslēgu nevaldām. Un ja valdām, tad tik virspusēji, ka patiesība vienmēr izslīd no mūsu rokām. Mēs redzam ingresaijas un varam runāt par galvenajiem gadiem lieliem satricinājumiem un pārmaiņām pasaulē, kā tas bija ar pēdējo Saturna un Jupitera savienību Ūdensvīrā 2020. gadā, kad pasauli sāka satricināt epidēmijas un kari, un pati informācijas struktūra sāka neatgriezeniski mainīties. Bet vai mēs varētu kaut ko pateikt par internetu, dzīvojot XX gadsimta sākumā un redzot šo ingresaiju? Nē. Mēs varētu pateikt par lielām pārmaiņām, kas būs saistītas ar cilvēku domāšanu un uzskatiem, jo pats Saturna un Jupitera savienojums notika un turpināsies gandrīz divus gadsimtus gaisa zīmēs, kas saistītas ar informāciju un domāšanu. Bet ko tieši? Mēs nezinām. Mums ir tehnika, bet nav galīga zināšana. Tāda ir realitāte. Un pat ja mums būtu kāds cits instruments, kas rādītu mums konkrētas nākotnes bildes, mēs diez vai spētu pateikt kaut ko saprotamāku par kādu aбракадабру, kā tas bija ar Jāni Teologu vai Nostradamu. Kā iespējams aprakstīt kaut ko, ko mēs dzīvē nekad neesam redzējuši un kam vēl nav vārdu? Mēs piešķirtu tiem mūsdienīgu, mums saprotamu raksturu, bet nākotnes cilvēkiem tas, iespējams, šķistu anahronismi, neskaidri redzējumi un simboli, iespējams pat aizspriedumi vai ārprāts, ne vairāk. Un tikai tāpēc, ka mēs pārāk pieraduši mērīt pagātni ar tagadnes prātu, nevis pagātnes domāšanu un pasaules uzskatu.

Tomēr, kad mums ir konkrēti jautājumi – mēs varam būt visprecīzākie savos pareģojumos, arī termiņu ziņā. Tomēr ne tik precīzi savos izkropļojumos, kā raksta sākumā minētajā pravietojumā, kas tika dots Henrija Stīla Olkota – Teosofiskās biedrības dibinātāja – 1885. gada 3. aprīlī, balstoties uz nadi granthi. Saskaņā ar šo pravietojumu viņam bija jāaiziet no dzīves pēc divdesmit astoņiem gadiem, pieciem mēnešiem, sešām dienām un četrpadsmit stundām. Aptuveni 1913. gada beigās. Bet viņš aizgāja no dzīves 1907. gada 17. februārī. Sešus gadus pirms paredzētā termiņa. Vai tas nozīmē, ka visi nadi granthi ir izkropļoti un melīgi? Nē. Daži ir diezgan precīzi, lielākā daļa – precīzi tikai daļēji, un vismazāk – termiņos.

Vai ir iespējams iekļūt aiz priekškara, kas atdala vispārīgos termiņus no precīziem, līdz stundām un minūtēm, notikumiem? Mēs domājam, ka nē. Tikai daļēji, dažkārt, un pat tad – ne vienmēr. Un ja atzīties, mēs paši nezinām, kāpēc viss tieši tā iekārtots. Bet cik mēs ni pētījām pareģojumus un pravietojumus, vienmēr pamanījām, ka paši notikumi piepildās, bet bieži – citos termiņos. Runa, protams, par īstiem pareģojumiem, nevis par zīlnieces vārdiem aiz kristāla bumbas. Tā, viens gudrais XX gadsimta sākumā paredzēja Indijas atbrīvošanu no britu jūga, kas bija izlaupījis un izpostījis valsti – turklāt viņš redzējumā redzēja, ka Indija būs brīva un tas ir pašā Visaugstākā priekšnoteikts. Bet kad viņam jautāja par termiņu, viņš tikai izplēta rokas. Un tas bija visgodīgākais atbilde. Indija kļuva brīva gandrīz 20 gadus vēlāk – 1947. gada 15. augustā. Atšķirībā no viņa, viens tantriskā virziena sekotājs jogā 50. gados XX gadsimtā pastāvīgi paredzēja katastrofas un karus, turklāt ar precīziem notikumu termiņiem un detalizētiem aprakstiem, un vienmēr kļūdījās, lai gan visos citos aspektos viņš bija diezgan veiksmīgs kā praktizētājs.

Dažkārt mums šķiet, ka jo vairāk kādā pravietojumā figurē precīzs notikuma termiņš līdz stundām un minūtēm, jo mazāk tajā patiesības. Bet arī tas nav tā. Dažkārt pats notikums ir patiess, bet termiņš – nē. Dažkārt abi izkropļoti. Un dažkārt – abi sakrīt. Un mēs nezinām, kāpēc tā. Tas nav saistīts ar meistarību kādā sfērā, bet saistīts ar kaut ko citu, kurā mēs vēl esam bezspēcīgi iekļūt. Iespējams, tā tam jābūt dzīvē, un viss tas ir tikai daļa no mūžīgās spēles. Dvēseles un Dieva. Un tieši tas padara dzīvi – Dzīvi.

«Jūs no šīs stundas dzīvosiet divdesmit astoņus gadus, piecus mēnešus, sešas dienas, četrpadsmit stundas…»

Abonēšana