Avīžu Horoskopi

Vai mūsdienu pasaulē atrastos kaut viens cilvēks, kurš nekad nebūtu dzirdējis kaut ko par Zodiaka zīmju prognozēm? Tās skan radio un televīzijā, tiek drukātas avīzēs, izdotas veselos metienos mazos bukletos. Tomēr attiecībām ar astroloģiju tām ir tikpat liela saistība kā viduvēja sākumskolas skolēna nevīžīgiem zīmējumiem ar pasaules mākslas šedevriem. Tas viss ir viduvējības pieskāriens augstajam. Tas viss ir meli. Meli, kuriem turpina ticēt.

Ja cilvēks kaut uz mirkli aizdomātos, ko īstenībā nozīmē visi šie avīžu horoskopi, viņš šausminātos ne tikai par to, ko avīžu īpašnieki savā laikā izdarīja ar astroloģiju, bet arī par to, cik daudz vieglprātīgu un neziņā turētu dvēseļu cenšas atrast cerības staru tur, kas spēj vienīgi aprij gaismu zināšanās. Astroloģijā kļuvis pārāk daudz žurnālistikas un «dzelteno» lappušu. Tieši tāpēc mēs nolēmām izgaismot tā sauktos avīžu horoskopus, parādot to pirmavotu un veidošanās procesu vēsturiskā skatījumā.

Nākotne vienmēr ir interesējusi cilvēci. Kopš senā Bābeles laikiem, kad pirmie astroloģijas priesteri centās atrast saikni starp debesu parādībām un valsts dzīves notikumiem, kariem, laikapstākļiem un ražu; līdz pat mūsu dienām – interese par nākotni nav zudusi. Mēs gribam zināt. Un ticēt. Tāda ir cilvēka daba: prāts vēlas zināt, bet sirds – ticēt. Un svētīgs tas brīdis, kad mēs sastopamies ar īstām zināšanām, nevis kārtējo parodiju.

Senatnē tiesības zināt nākotni piederēja ne tikai priesteriem-astroloģiem, kas apguva pareģošanas mākslu, bet arī pasaules varenajiem, it īpaši ķēniņiem un valdniekiem. Ir zināms, ka Bābeles un Asīrijas priesteru, kas pārzināja astroloģiju, pienākumos ietilpa katru rītu iesniegt valdniekam rakstiskus ziņojumus par valsts stāvokli. Asīrijā šos priesterus sauca par mašmaš bītu (tempļa magiem) – viņi sastādīja ķēniņam zīmes un domāja visas valsts mērogā. Citiem vārdiem, valsts un valdnieka liktenis atradās priesteru kārtas nemitīgā uzraudzībā. Un, protams, tie nebija pareģojumi vispārīgu frāžu veidā: «šodien valsti sagaida kaut kas labs, bet jūs – kāda patīkama tikšanās». Tie bija pareģojumi par karu sākumu, nāvi, ražas gadiem, sausumu, dinastiskiem savienojumiem un citu.

Kā piemēru var minēt vienu no senākajiem pareģojumiem, kas atrasts uz māla plāksnītes vēsturiskajā Ninevijā, mūsdienu Irākas teritorijā:

Mēness aptumsums nisana mēnesī pareģo ķēniņa nāvi.

Pareģojums attiecas uz 24.–23. gs. p.m.ē. Precizētā Mezopotāmijas ķēniņu hronoloģija ļāva salīdzināt pareģojumu ar realitāti. Konstatēts, ka laika posmā no 2302. līdz 2237. gadam p.m.ē. mēness aptumsums nisana mēnesī (mūsdienu martā–aprīlī) tiešām priekšgāja trīs Akadas ķēniņu varas maiņu. Protams, ar «varas maiņu» jāsaprot nāve, nevis kārtējās vēlēšanas kā mūsdienās.

Citiem vārdiem, tā bija pirmā mēģinājums rakstiski fiksēt nākotni, kas gaidīja valsti un tās valdniekus. Par labu tam runā arī saglabājies teksts «Enuma Anu Enlil», kas radies laika posmā no 16. līdz 12. gs. p.m.ē. un apkopojis pareģojumus vairāk nekā tūkstošgades garumā. Diezgan iespaidīgi senatnei.

Šī pareģojumu līnija turpinājās gadsimtiem. Zināms, ka daudziem valdniekiem bija galma astroloģi, pie kuriem vērsās pēc padoma – vai nu ņemam romiešu imperatorus Marku Antoniju, Tiberiju vai Neronu, vai Anglijas karalieni Elizabeti I. Šī tendence neapieta arī reliģiju – to apliecina vairāku Romas pāvestu aizraušanās ar astroloģiju: Jāņa XIX, Jāņa XXI vai Jūlija II. Daudzās viduslaiku Itālijas pilsētās bija oficiālas pilsētas astroloģa vietas. Skatāmies uz Austrumiem vai Rietumiem – tieksme zināt nākotni neapieta nevienu.

Nākotnes pareģošana balstījās uz valdnieku un ievērojamu personību dzimšanas horoskopiem (genitura), uz pilsētu, valstu un impēriju dibināšanas laikiem. Protams, par prognozēm Zodiaka zīmēm pie senajiem astroloģiem jūs neatradīsiet ne rindas. Šim izkropļojumam vēl bija jāienāk vēsturē ar Alana Leo ne pārāk prasmīgo roku. Bet par to vēlāk.

No Senatnes Dziļumiem

Astroloģiskie Almanahi

Kopš drukas iekārtu parādīšanās Eiropā roku rakstīto tekstu pārrakstīšanas tendence sāka izzust. Ar tehnisko jaunievedumu pavērās plašas iespējas drukāt grāmatas, rakstus, brošūras un citu. Arī astroloģi izmantoja šo priekšrocību, ko apliecina astroloģisko almanahu parādīšanās. Īpašu popularitāti tie baudīja Anglijā. Zināmi daudzi angļu astroloģi, kas izdeva savus almanahus:

• William Lilly un viņa «Merlinus Anglicus Junior» – «Jaunais angļu Merlins jeb astroloģiskie pareģojumi Anglijas Republikai».

• John Gadbury un viņa astroloģiskais almanahs.

• John Partridge un viņa «Merlinus Liberatus».

• Robert Cross Smith un viņa «Raphael’s Almanac and Prophetic Messenger».

• Richard James Morrison (Zadkiel) un viņa «Zadkiel’s Almanac and Herald of Astrology».

• Luke Dennis Broughton un viņa almanahs Līdsā, vēlāk pēc pārcelšanās uz Ameriku – ikmēneša izdevums «Broughton’s Monthly Horoscope».

• Un daudzi citi.

Tāpat kā senākiem astroloģiem, almanahu pareģojumi nesaturēja vispārīgas frāzes, bet gan precīzus pareģojumus. Piemēram:

• William Lilly 1651. gada almanahā 15 gadus iepriekš pareģoja Lielo Londonas ugunsgrēku – ugunsgrēks notika 1666. gada 2. septembrī un ilga trīs dienas.

• Richard James Morrison 1861. gada almanahā pareģoja prinča-konsorta nāvi – princis nomira 1861. gada 14. decembrī.

Nekur jūs nesastapsiet frāzes, kas der visiem. Šāda tendence parādījās tikai 20. gadsimta sākumā, pateicoties Alanam Leo.

Alan Leo

Daudzi uzskata Alanu Leo par cilvēku, kurš atdzemdēja astroloģiju pēc tās redzamā noriēta 17. gadsimtā. Tomēr precīzāk būtu teikt, ka viņš to apraka vēl dziļāk. Kādā ziņā Alans Leo tiešām deva astroloģijai jaunu dzimšanu – bet tā bija mūsdienu neoastroloģijas dzimšana ar tās vispārīgajām frāzēm un izplūdušajiem pareģojumiem. Pie tradicionālās astroloģijas Alanam Leo nav nekāda sakara. Tieši viņš to vienkāršoja, jo pats nespēja izprast tradīciju. Uzskatījis to par pārāk sarežģītu, viņš nolēma atbrīvoties no tā, ko nespēja saprast, ieviešot jēdzienu «Saules zīmes» astroloģijas popularizēšanai. Var teikt, ka Alans Leo radīja antitradicionālo astroloģiju. Turklāt tieši Leo kļuva par to, kura dēļ pēc dažām desmitgadēm radās mūsdienu astropsiholoģija – šis izkropļoto astroloģisko zināšanu atvase – ar Junga un Radjāra pūlēm. Viņa slavenais teiciens «raksturs ir liktenis» kļuva par galveno balstu nepārtraukti tukši pļāpājošiem astropsihologiem. Viņa slavenā frāze tiesas procesā, ka astroloģija nespēj pareģot, bet tikai norāda tendences, ir gandrīz neizdzēšams tumšs plankums pareģošanas mākslas vēsturē.

Būtībā Alans Leo upurēja Astroloģiju sava biznesa labā, ko skaidri rāda viņa dzimšanas horoskops: izdzītais Saturns (Tradicijas planēta) uz Ascendenta Lauvā (kur Saturns ir izdzīšanā), savienojumā ar zvaigzni Regulu – bagātības, slavas un panākumu zvaigzni. Citiem vārdiem, Alans Leo kļuva slavens ar to, ka izdzina Tradīciju no astroloģijas. Precīzāk būtu teikt, ka viņš izdzina astroloģiju no astroloģijas, lai cik paradoksāli tas neskanētu. Tukšās un vispārīgās frāzes, kas atkārtojās atkal un atkal, kļuva par astropsiholoģijas un avīžu horoskopu nākotnes pamatu.

Alans Leo prasmīgi iejuka jau gatavajā Teosofiskās biedrības infrastruktūrā, izmantoja tās autoritāti un vienlaikus aizvietoja astroloģijas saturu ar teosofisko karmas un dvēseles evolūcijas doktrīnu, kur liktenis it kā ir tikai «mācības», nevis reāli notikumi, kurus var un vajag paredzēt un, cik iespējams, koriģēt. Tieši viņa modelis padarīja iespējamu turpmāko astroloģijas sakrustošanu ar Junga psiholoģiju (Radjārs, Arojo u. c.), pēc kā galīgi notika pārtrūkšana ar tradīciju.

Alans Leo ir cilvēks, kurš veica visu laiku veiksmīgāko un postošāko PR akciju astroloģijas vēsturē: viņš padarīja to masveidīgu, bet par pilnīgas būtības iztukšošanas cenu. Viņš neatdzemdēja astroloģiju. Viņš radīja tai ārkārtīgi izturīgu un ārkārtīgi toksisku dubultnieku, kurš joprojām izliekas par oriģinālu. Viņš nav vienkārši «vienkāršotājs». Viņš ir lielākā astroloģijas izkropļojuma galvenais arhitekts pēdējo 400 gadu laikā.

Avīžu Astroloģija

Tagad mēs nonākam pie galvenā – «avīžu horoskopu» rašanās. Par to mums jāpateicas Ričardam Haroldam Neiloram, angļu astrologam, kurš ir sava veida «avīžu astroloģijas» pamatlicējs.

1928. gadā Neilor sāka izdot ikgadējās astroloģiskās prognozes «What the Stars Foretell». Tas kļuva par priekšvēstnesi pirmajām prognozēm avīzēs. 1930. gada 24. augustā laikrakstā «The Sunday Express» tika publicēts Neilora raksts ar princeses Margaritas horoskopu. Raksts izraisīja milzīgu sabiedrības interesi un krasi pacēla laikraksta tirāžu. Pēc šāda panākuma redakcija pasūtīja Neiloram līdzīgu horoskopu sēriju, līdz ar to sāka augt «avīžu astroloģijas» popularitāte. Īpašu lomu tās popularizācijā spēlēja Neilora precīzais pareģojums par pasažieru dirižabļa R-101 katastrofu 1930. gadā. Tieši pēc šī notikuma daudzas avīzes izveidoja astroloģisko prognožu sadaļas.

Lai gan pašos pirmajos «avīžu horoskopos» bija pareģojumi cilvēkiem, kas dzimuši noteiktā gada dienā, nevis zem noteiktas Zodiaka zīmes, tomēr popularitātes pieaugums drīz izspieda īstos astroloģiskos pareģojumus, aizstājot tos ar psiholoģiskiem pareģojumiem Zodiaka zīmēm. Pirmkārt, tas notika tieši Alana Leo dēļ, kurš radīja vienkāršu un tukšu Saules zīmju sistēmu, kam ar astroloģiju nav nekāda sakara, bet kas bija populāra tās vienkāršības un pieejamības dēļ ikvienam. Otrkārt, liels «paldies» jāpasaka avīžu īpašniekiem, kuri peļņu nostādīja augstāk par kvalitāti – tāpēc «avīžu horoskopi» tika aizstāti ar «prognozēm Zodiaka zīmēm». Protams, tos vairs nesastādīja astroloģi, bet žurnālisti. Astroloģiem bija jāmaksā par darbu, bet prognozes zīmēm varēja rakstīt ikviens, kas nedaudz bija palasījis Alanu Leo un viņa sekotāju darbus. Protams, no astroloģijas šajos pareģojumos gandrīz nekas nebija palicis pāri, izņemot varbūt Zodiaka zīmju nosaukumus.

Vēlāk arī paši astroloģi sāka nodarboties ar šādām «prognozēm Zodiaka zīmēm», ieraudzījuši, cik ienesīgs tas ir. Kā atzīst paši daudzi mūsdienu astroloģijas pārstāvji – šāda veida prognozes viņiem ir drīzāk žurnālistika un papildu ienākumu avots, nekas vairāk. Tomēr, zinot visu to, viņi turpina rakstīt…

Nobeigums

Mēs varētu pievienot šim avīžu prognožu rašanās analīzes daug amerikāņu astrologu darbības 20. gs. sākumā un vidū – viņu pārsvarā psiholoģiskie analīzi un tukšā pļāpāšana radīja labvēlīgu augsni neoastroloģijas un Zodiaka zīmju prognožu popularizācijai. Amerikā astroloģiju pārstāvēja ļoti populāras personības, kas ietekmēja vairāk ar savu vārdu, nevis īstu zināšanu bagāžu. Tomēr mēs centāmies tikai parādīt pašu «avīžu astroloģijas» un «prognožu Zodiaka zīmēm» rašanās faktu, kā arī to personību «lāča pakalpojumu», kas to veicināja.

Abonēšana